Vēsture
Valdemārpils luterāņu draudzes vēsture
Tas esot noticis pirms vairāk kā 375 gadiem. Sasmakas muižas īpašnieks esot medīdams apmaldījies. Trīs dienas klīdis un maldījies, barons izmisumā piesaucis Dievu, zvērēdams, ka tajā vietā, no kuras atkal atradīs ceļu mājup, liks uzcelt baznīcu. Viņa lūgšana tikusi uzklausīta. Paskatījies vērīgāk, barons ieraudzījis muižas jumtu. Tajā pakalnā lielkungs iedūris zemē zobenu un teicis: “Te būs baznīca!”
Protams, tā ir tikai teika…
1582. gadā Piltenes bīskapijas nodevu sarakstā ir minēta Sasmaka. Mūsdienās Sasmaka pārdēvēta par Valdemārpili un ir viena no mazākajām Latvijas pilsētām, bet 17. gadsimtā celtais dievnams joprojām ir pilsētas dominante. Laiku vējos, kas brāzušies pāri, tas gan ir zaudējis daļu no sava krāšņuma. Daži varbūt teiks, ka tas kļuvis apbružāts, bet visiem jāatzīst, ka savu lepnumu dievnams nav zaudējis. Baznīcā dievkalpojumi norisinājušies gandrīz visu laiku. Vienīgie pārtraukumi bija saistīti ar mēra epidēmiju. Dievkalpojumi notika arī visus padomju gadus.
No 1646. līdz 1785. g. Sasmakas draudze ir pilnīgi patstāvīga. Tās mācītāji dzīvojuši mācītāja muižā, kuru baznīcas patrons pēc māc. Rīdigera nāves paturēja sev, apņemoties uzturēt kārtībā baznīcu un algot baznīcas darbiniekus. Sasmakas baznīca ir brīvbaznīca.
18. gs. līdz 1785. g. Sasmakas mācītāji apkalpoja arī tagadējo Vandzenes baznīcu.
No 1785. līdz 1929. Sasmakas baznīcu apkalpo Ārlavas mācītāji. Pēc tam, kad māc. Jēnihs nespēj sadarboties garīgā darbā ar draduzes darbiniekiem, viņš atteicas draudzi apkalpot. Tā aicina mācītiājus un teoloģijas studentus. Kopš 1932. g. pastāvīgs vikārs ir Dundagas mācītājs E. Ville. Ārī strīdi starp Sasmakas un Ārlavas draudzes padomēm, kur lieta grozījās ap Ārlavas mācītāja muižas remontiem bija par atdalīšanās iemeslu.
Mēs īsti nezinām, kas ir bijuši tie meistari, kas cēluši baznīcu, darinājuši altāri un kanceli, gleznojuši praviešus, evaņģēlistus un Pestītāju ar mācekļiem. Viņi mums zinātu stāstīt par draudzi – zemniekiem un amatniekiem, kuri visu nedēļu grūti strādājuši, svētdienās pateicās Dievam par svētību un žēlastību. Beznīca viņiem, pie skala gaismas pieradušiem, likās ļoti gaiša – to apgaismoja 24 sveču kroņlukturis, ko barons 1649. gadā pārveda no Holandes. To laiku draudze daduz konkrētāk nekā mēs saprata līdzību ar stipro pili un patvērumu bēdu laikā, jo dievnams bija tā vieta, kur varīja paglābties kara vai sirotāju iebrukuma gadījumā. Baznīca ne reizi vien sargāja savu draudzi, līdz 1710. gadā nāca iebrucējs no kura pat baznīcas mūri nespēja paglābt. Mēris.
Apustuļi no savām vietām ilgi noraudzījās tukšajos solos. Nebija neviena, kas nāktu uz baznīcu, nebija neviena, kas noturētu dievvārdus – visi bija miruši…
Tikai pēc vairākiem gadiem baznīcas zvans atkal varēja aicināt uz dievkalpojumiem atjaunojušos draudzi. Pirmā pasaules kara laikā abus 17. gs. Lībekā lietos zvanus rekvizēja vācu karaspēks (?). LĪdz 1930. gada baznīca stāvēja mēma. Tad dievnama tornis atguva zvanu, kas tika nogādās no Bohumas (Vācijā) un to iesvētīja 1931. gada 8. februārī.
Mācītāji Valdemārpils draudzē
15.09.2022. – pašreiz Andis Ķīvičs
29.09.2020. – pašreiz evaņģēliste Kristīna Ēce (lektore kopš 2018.g.)
07.06.2019. – 03.09.2021. evanģēlists Jānis Kundziņš
01.03.2018. – 01.05.2019. Āris Kronbergs
2012.-01.03.2018. evanģēlists Andis Ķīvičs
2004.-2014. Mareks Ignats (līdz 2006. g. augustam evaņģēlists)
14.11.1999.-31.07.2004. Mārcis Zeiferts
1998. g. okt. – 1999. g. vasara evaņģēlists Andis Lenšs
1996.-1998. evaņgēlists Mārcis Zeiferts
1994.-1996. Anita Tukiša
1990.(?)- … Ēvalds Bērziņš
1990. g. jūlijs – 1991. g. jūlijs (?) Arnis Redovičs
1943.-1989. Edgars Krūmiņš
01.02.1938.–15.05.1943. Vilis Augstkalns
1932./1934.(?)-1938. vikārs Dundagas mācītājs Edgars Ville
1906.-1929./1931.(?) Jūlijs Kārlis Ferdinands Jēnihs (Ārlavas)
1891.–1906. Alberts Fridrihs Grīns (Ārlavas)
1851.–1891. Kārlis Gideons Urbāns (Ārlavas)
1814.–1851. Kārlis Fridrihs Jēkabs Hugenbergers (Ārlavas)
1786.–1813. Fridrihs Gustavs Mačevskis (Ārlavas)
1747.-1785. Heinrihs Kristiāns Rīdigers
1744.-1747.(?) Filips Magnuss
1731.-1738. Kristiāns Dītrihs Heidenreichs
1727.-1731. mag. Kristiāns Gotlībs Henčs (Hentsch)
1707.-1727.(?) Klauss Gustavs Nothelfers (Nothhelffer)
…-1704. Jākobs Frīdrihs Vindels (kopš 1695. g. adjunkts)
1661.-1695. Pēteris Gurbands (Gourband)
1654.-1661. Ārlavas mācītāji Šallers un Horns.
*Informācija: Talsu novads: enciklopēdisks rakstu krājums, 295.-296. lpp.; Ceļš Nr. 60, 92. lpp.; arlavasbaznica.lv; Talsu Vēstis 13.07.1991.; Talsu Vēstis 1996. g. oktobrī; Talsu Vēstis 23.11.1999.; Talsu Vēstis 24.04.2004.; Ķiploks, Edgars “Dzimtenes draduzes un baznīcas”, 428. lpp.; Mudrītes Bitmanes personīgais arhīvs.