Tas esot noticis pirms vairāk kā 375 gadiem. Sasmakas muižas īpašnieks esot medīdams apmaldījies. Trīs dienas klīdis un maldījies, barons izmisumā piesaucis Dievu, zvērēdams, ka tajā vietā, no kuras atkal atradīs ceļu mājup, liks uzcelt baznīcu. Viņa lūgšana tikusi uzklausīta. Paskatījies vērīgāk, barons ieraudzījis muižas jumtu. Tajā pakalnā lielkungs iedūris zemē zobenu un teicis: “Te būs baznīca!”
Protams, tā ir tikai teika…
Valdemārpils baznīca ir Valsts nozīmes kultūras piemineklis. Baznīcu ir iespējams apskatīt svētdienās pirms un pēc dievkalpojuma, kā arī atsevišķi sarunājot apmeklējuma laiku ar draudzes evaņģēlisti Kristīnu Ēci, tel. 29132325, arī WhatsApp. Ieeja par ziedojumiem.
Baznīcas ēka
Kad 1646. gadā Sasmakas barons Piltenes landrāts Kristofers fon Hohenastenbergs-Vīgands uzcēla Sasmakas baznīcu, tajā vietā tirdzniecības ceļa malā, kas veda no piejūras uz iekšzemi, jau atradās neliela apdzīvota vieta.
1663. gadā barons deva atļauju apbedīt arī fon Noldes dzimtas mirušos. 1847. g. celtnei veica remontu. 1927. g. aizbēra un aizmūrēja kapenes, 1928. g. remontēja iekštelpas. Abos pēdējos karos baznīca būtiski nav cietusi. Ar Kurzemes apvienoto fondu Vācijā un baronu fon Hoenastenbergu-Vīgantu līdzdalību no 2004. līdz 2006. g. draudze veica plašus remontdarbus – atjaunoja torni, notekas, grīdas un ārsienu krāsojumu.
Baznīca ir neliela vienjoma akmens-ķieģeļu mūra garenbūve ar plānā trapecveida altārdaļu, garenass virzienā piebūvētu sakristeju. Rietumu galā piebūvēts smagnējs kvadrātveida zvanu tornis ar piramīdveida jumta smaili, ko rotā lode, gailis un krusts. Tornī, kura rietumu fasādi balsta augsti divpakāpju kontrforsi, iebūvētas šauras, šaujamlūkām līdzīgas logailas, sānu fasādēs redzami Kurzemes baznīcu arhitektūrā samērā reti sastopami logi ar mūrētu ķieģeļu stiegrojumu. Draudzes telpas garenfasādēs un altārtelpā – logailas ar lēzenu pusloka arku un logi ar sīkrūšu dalījumu. Baznīcas pamati celti no laukakmeņiem, sienās laukakmeņiem pievienoti arī ķieģeļi.
Draudzes telpā ar 150 sēdvietām krusta velves balstītas uz sienas pīlāriem; telpai trīs gludas, šķērsvirzienā izstieptas krusta velves, altārtelpu sedz starveida velve. Travejas atdala šķīrējarkas.
Altāris
Altāris ir oriģināls sakrālās mākslas objekts. Pēc mākslas vēsturnieku B. Vipera un E. Ābeles domām, manierisma altāri un kanceli 17. gs. vidū (1644?) būvējis vietējais latviešu amatnieks. Tas novietots atstatus no sienas. Altāra retables pretstatā vairumam Kurzemes baznīcu polihromo retablu izgatavots izteikti tumšā tonalitātē – melni krāsoto retablu atdzīvina tikai zeltainā vai baltā krāsā gleznotais ornaments vai uzraksti. Arī altārglezna gleznota tumšā tonalitātē. Retabls (altāra dekoratīvā paaugstinātā daļa) kompozicionāli dalīts trīsdaļīgi gan horizontāli, gan vertikāli. Virs altāra menzas ļoti šaura, ar sešstaru zvaigžņu rotātu joslu rotāta predellas daļa, tajā divi izvirzījumi, uz kuriem novietotas ar uzgleznotu vītni rotātas kolonnas, kas ierāmē altāra centrālo gleznu “Svētais vakarēdiens” un vienlaikus balsta nelielu dzegu pirmā stāva noslēgumā. Gleznas augšdaļā aplikatīvi serafīmu kokgriezumi. Abpus kolonnām altāra “spārni”, ko veido siluetveida profilzāģējums, kuru grezno primitīvs augu spirāles ornaments un eņģeļu galvas – vertikālos taisnstūra rāmjos gleznas: pa kreisi Sv. Pēteris, rāmī pa labi S. Pāvils. Spārnu augšdaļu grezno auss skrimstalai līdzīgs ornaments un eņģeļa figūra.
Otrā stāva spārnus veido analogs ornaments ar virpotiem tornīšiem. Centrā Bībeles teksts: “SO OFFT IHR VON DESEM BROT ESSET VND VON DIESEM KEICH TRINKET SOLT IHR DES HERREN TODT VERKVNDIGEN BID DASER KOMPT. A CON. XI” (Cikkārt jūs no šīs maizes ēdat un no šī biķera dzerat, pasludiniet Kunga nāvi tiekāms Viņš nāk. 1Kor 11).
Trešajā stāvā pārrauts frontons, kura centrā – krucifikss, frontona malās – lūdzošu eņģeļu figūras, centrā – Bībeles teksts.
“CHRISTVS IST VMB/ VNSER MISSETHAT WIL/ LEN VERWVNET VND VMB/ VNSER SVNDE WILLEN ZER/ SCHLAGEN CHAIA I III.” (CHRISTUS IST UM UNSER MISSETHAT WILLEN VERWUNDET UND UM UNSER SÜNDE WILLEN ZERSCHLAGEN CHAIA I III, “
Kristus tika caururbts mūsu pārkāpumu dēļ, sists mūsu grēku dēļ Jes. 53:5)
Tas norobežots ar plānā četrstūra formas sētiņu, kas veidota no virpotiem smalkiem vītiem balustriem. Tās stūros fasonveida četrskaldņu balustri, vienā no tiem iegriezts gadskaitlis “IAN 1709”.
Kancele
Baznīcas kreisajā pusē kancele ar slīpu uzeju un portālu. Arī kancele ir oriģināls sakrālās mākslas objekts, kas datējams ar 17.gs. vidu. Materiāls – koks, griezts, krāsots. Kancele novietota pie arkas, kura atdala zāli no altāra telpas. Balsts – uz akmens pamatnes novietota plakana, nedaudz izvelvēta pēda un tievs stabs. Kanceles korpuss poligonāls. Vertikāli sadalīts ar apgleznotām kolonnām četrās skaldnēs. Tās novietotas uz augstām, ar dimanta kvadriem un lauvu maksām greznotām konsolēm. Līdzības konsoles balsta korpusa augšējo dzegu.
Pildiņu nišās ar pusloka noslēguma gleznotas evaņģēlistu figūras, ko ietver vītās lentes ornaments. Gleznojumi: no uzejas puses – jauneklis ar grāmatu rokās un ērgli pie kājām; stāvošs jauneklis garā tērpā ar vērsi pie kājām; vecāks vīrs ar lauvu un ceturtā niša aizkrāsota. Pildiņa augšdaļā – serafīmi. Zem gleznojumiem bijušais teksts aizkrāsots. Gleznojumi analogi uzejas margu gleznojumiem. Uzejas pildiņos gleznotas Mozus, Ārona un Elijas figūras.
Kanceles jumtiņš – poligonāls, ar nelielu dzegu gar malu un volūtu vijumiem noslēgumā.
Ērģeles
Virs ieejas uz apaļām koka kolonnām iebūvēta ērģeļu lukta. Margu vidējā daļā taisnstūra pildiņi, malās – pildiņi ar arkas motīvu. Ērģeles 1890. g. būvējis Jēkabpils ērģelmeistars Mārtiņš Krēsliņš. Ērģeļu prospekta taisnstūra konstrukciju veido trīs ērģeļu torņi ar pusloka noslēgumu.
Zvans
1653. g. ticis liets zvans, kas pirms 1910. g. (?) pārliets, uz tā uzraksts: IN LYBECK ANNO 1653 DIVINO AIXILIO ME FECIT ANTONIVS WIESE.
1657. g. liets un pirms 1910. g. (?) pārliets zvans ar zvans ar uzrakstu: M. CORDT KLEIMANN ME FECIT ANNO 1657.
Tornī zvans (1,03 m diametrā) ar uzrakstu: GEG. V. BOCHUMER VEREIN, BOCHUM. SAUCI UN VIENO TA KUNGA DRAUDZI. SASMAKAS EV. LUT. DRAUDZE 1930. G.
Kapenes
Baznīcas kapenēs apbedīti fon Hoenastenbergu-Vīgantu dzimtas piederīgie, to skaitā 1693. g. mirušais Sasmakas, Zentenes un vairāku citu muižu īpašnieks Piltenes landrāts Polijas armijas pulkvedis baznīcas patrons Kristofers fon Hoenastenbergs-Vīgants (1632-1693) un 1697. g. mirušais Gustavs Ludvigs fon Hoenastenbergs-Vīgants (1669-1697).
PIrms baznīcas remonta 1927. gada 23. decembrī Ev. lut. baznīcas virsvaldes prezidents bīskaps Kārlis Irbe Sasmakas baznīcas valdei ieteica piebērt pagrabus un nostiprināt ēkas pamatus, “netraucējot pagrabos apbedīto dusu”. Jānis Dreiers (1912-1984), kurš 1928. gadā piedalījās baznīcas remontā, stāstīja, ka no pagraba izcelti divi skaisti metāla zārki un kopā ar karogu un četriem vienādiem ģērboņiem aizvesti uz Rīgu un nodoti LNVM.
1927. g. kapenes aizmūrēja, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājumā nonāca četri Gustava fon Hoenastenberga-Vīganta bēru ceremonijas ģērboņi.
Barona Firksa bēru karogs ar bruņikiena attēlu blabājās baznīcā blakus kancelei no 1669. gada, ko 1933. g. saņēmusi Pieminekļu valde, un cilts zīmi. Karogs ir gājis zudumā, iespējams izvests uz Vāciju. Arī minētie zārki nav atrodami.
Bez J. Dreiera uzsaktītajām lietām Pieminekļu valdei 1928. gadā nodotas krievu-turku kara piemiņas medaļas, kas no 1877. gada atradušās baznīcā. Pēc J. Dreiera stāstītā, 1928. gada remonta laikā altārdaļā kapenes daļēji aizbērtas, bet draduzes daļā saglabātas, aizmūrējot tikai ieeju tajās.
Sakristeja
Sākotnēji sakristeja (ģērbkambaris) kā piebūve atradās zem baznīcas dienvidu puses ceturtā loga, skaitot no torņa. Jāņem vērā, ka zemes līmenis ir pusotra līdz divus metrus augstāks, nekā baznīcas celtniecības laikā. 18. gadsimta beigās ssakristeja nodega, bojā gāja dokumentu lāde (viss baznīcas arhīvs). Ļoti ticams, ka tieši no sakristejas liesmas iemetās pagrabā un, tās slāpējot, vēl vairāk izpostīti apbedījumi.
Piebūvi vairs neatjaunoja – nodeguļus nojauca, bet durvis uz baznīcu aizmūrēja. Vietu, kur tās reiz atradās, tagad norāda vienīgi niša zem loga pa labi no altāra. Pašreizējā sakristeja varētu būt būvēta 1847. gada remonta laikā. Par to, ka tā celta daudz vēlāk nekā baznīca, pārliecinājās, atjaunojot sakristejas jumtu – kā baznīcas sienas atklātajā daļā, ta arī piebūves aizsegtajā daļā apmetums bija pilnīgi vienāds.
Kroņlukturis
Baznīcu sākotnēji apgaismoja 24 sveču kroņlukturis, ko barons 1649. gadā pārveda no Holandes.
Krišjānis Valdemārs
1934. gada 14. oktobrī Sasmakas baznīcā iesvētīta plāksne Krišjāņa Valdemāra piemiņai. Tai ir šāds uzraksts: “Šī piemiņas plāksne veltīta lielākam atmodu laika celmlauzim Krišjānim Voldemāram – 15.11.1825.-25.11.1891; un kā viņš reiz te dzīvojis. Lai viņa cēlais gars dzīvo mūžīgi mūsu pateicīgā atmiņā. 14.10.1934.”
Materiāls no: Vitolda Mašnovska “Latvijas luterāņu baznīcas: vēsture, arhitektūra, māksla un memoriālā kultūra”, 4. sējuma 252.-257. lpp.; Talsu novads: enciklopēdisks rakstu krājums, 295.-296. lpp.; Talsu Vēstis 21.09.2004.;